Lai gan pie mums rudens šobrīd rit pilnā sparā, temperatūra krītas arvien zemāk un virzamies tuvāk tumšajam un aukstajam laikam, raidījumā vēlamies aizvest uz saulainu un siltu galapunktu, uz Dominikas Sadraudzību, kas ir salu valsts Karību jūras reģiona austrumos, daļa no Mazo Antiļu salas sistēmas un atrodas blakus Francijas salām Gvadelupei un Martinikai.

Lai gan dažs labs cītīgs klausītājs varētu padomāt, ka neesam ēduši pietiekami daudz biezpiena un sākam atkārtoties, vēlamies izgaiņāt bažas un precizēt, ka Karību jūras reģionā ir divas valstis ar teju vienādu nosaukumu. Iepriekš esam runājuši par Dominikānas Republiku, taču šoreiz vedam uz pat vēl saulaināku, taču dabas stihiju smagi ietekmētu valsti - Dominikas Sadraudzību.

Lai gan mazāk zināma salu valsts, Dominikas Sadraudzība tiek dēvēta par “Karību jūras dabas salu” tās dabiskās vides dēļ. To faktiski joprojām veido ģeotermāli vulkāniskā darbība, par ko liecina pasaulē otrais lielākais karstais avots, ko sauc par Viršanas ezeru (Boiling lake), kas arī atrodas netālu no salu valsts galvaspilsētas Rosenau. Karstais avots ir slavens tūrisma galamērķis, taču, lai nokļūtu līdz tam, ir jāveic teju 6-8 stundu garš pārgājiens, kas ved cauri lietus mežiem, un “Desolation” ielejai, kur var redzēt vulkānisko darbību tuvplānā. Šeit gan jāpiezīmē, ka skaista daba ir viens, bet vulkāniskās atveres un sēra nogulsnes rada kārtīgu treniņu degunam, ne visi ceļotāji esot spējīgi izturēt šo “interesanto” aromātu.

Kur citas maņas varbūt vajadzētu ierobežojot, acis ir jātur plaši vaļā, jo valsts ir slavena ar savu daudzveidīgo un krāšņo ekosistēmu. Salas teritorija ir aptuveni 86 reižu mazāka par Latviju, taču Dominikas Sadraudzības teritorijā ir sastopami ne tikai deviņi aktīvi vulkāni, bet arī 365 upes. Pa vienai katrai gada dienai. Paturpinot par ūdeņiem, salu valsts tiek dēvēta arī par Karību jūras vaļu vērošanas galvaspilsētu, ūdens dzīvnieku mīļotājiem sezonāli mērojot ceļu, lai vērotu vaļu, delfīnu un citu, salīdzinoši retu dzīvnieku klātbūtni.

Ja jums vēl nav ieplānots gala noslēguma atvaļinājuma galapunkts, vaļu vērošanas laiks sākas novembrī un ilgst līdz martam, kā arī šis ir mierīgākais laiks, viesuļvētru sezonai noslēdzoties.