Preses izdevējiem tēriņi par avīžu un žurnālu nogādāšanu līdz lasītājiem no nākamā gada būs par 11 procentiem lielāki. Tādēļ ar valsts nodrošināto nepilnu septiņu miljonu eiro atbalstu preses piegādei būs par maz, un politiķi un ierēdņi plāno par salīdzinoši nelielas papildu dotācijas atrašanu.

Kā aizrit abonēšanas kampaņas un kā nākamajā gadā darbu plāno reģionālās preses izdevēji?

Drukāto mediju izdevēji arī šā gada nogalē sastopas ar valsts diktētām problēmām un neziņu. Tikai pēc abonēšanas kampaņu sākuma mediji uzzināja politiķu lēmumu tomēr vēl par gadu pagarināt autoratlīdzību izmaksas kārtību, kas neliecina par jēdzīgām sociālajām garantijām avīzēs un žurnālos strādājošajiem, bet kas vismaz neliek no tiem atbrīvoties pavisam nepanesama nodokļu sloga apmēros. Tāpat vēl nesen valdīja neziņa, kas notiks ar valsts daļēji dotētajiem Latvijas Pasta tarifiem par preses piegādi. Tā situāciju raksturo "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un izdevēja un Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Līdzīgi viņa vērtē mediju atbalsta fonda finansējumu, kas sākotnēji tika ieviests pēc ilgstošas reģionālo avīžu trauksmes par pašvaldību iejaukšanos konkurencē ar domju izdevumiem, bet beigās lielākā daļa nonāk nevis reģionu medijos, bet pie dažādiem izklaides radio un portāliem. Pašlaik kārtība tiekot mainīta, lai pie valsts naudas tiktu jēdzīgi mediji.

Bet par abonēšanas kampaņu "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Plaude saka – lai gan beidzot izšķīrušies visai būtiski celt cenu, vismaz trešdaļa pašreizējo abonentu ir pauduši uzticību, kas garantē avīzes iznākšanu nākamajā gadā tādā pašā regularitātē, apjomā un krāsās. Līdzīgi izsakās arī Kuldīgas laikraksta «Kurzemnieks» redaktore Daiga Bitiniece.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis vērtē, ka vēl ir pāragri spriest, kāds būs abonēšanas kampaņas iznākums. Arī viņš kā bēdu iemeslu piemin pastu.

Pašlaik nav ziņu, ka kāds no avīžu izdevējiem gadumijā grasītos darbību beigt.