"Priekpilnākā lasāmviela, kādu pēdējā laikā nācies lasīt" – tā dzejniece Rūta Štelmahere raksturo Ievas Samauskas jauno dzejoļu krājumu bērniem "Ko domā kalns par bizbizmārīti?".

Krājumā autore vienkārši un sirsnīgi runā par cilvēka attiecībām ar Dievu, par skaisto un apbrīnas vērto šajā pasaulē. Grāmatu papildina Santas Martas Smoļakas izteiksmīgās un iztēli rosinošās ilustrācijas.

Ieva Samauska ir viena no ražīgākajām autorēm, kas raksta bērniem. Daudzkārt viņas darbi nominēti Jāņa Baltvilka un citām literatūras balvām, viņa ir Pastariņa prēmijas laureāte. Vairāki viņas darbi izdoti angļu valodā.

Rakstniece dzīvo Saldū, kur savā vairāku paaudžu saimē šonedēļ – kā ierasts – svinēs Ziemassvētkus. Aizvadītās nedēļas nogalē viņa bija atbraukusi uz Rīgu un viņu uz sarunu aicināja Baiba Kušķe.

Man liels prieks jūs satikt Rīgā. Iemesls ir pirms neilga laika klajā nākusī grāmata "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Lai arī grāmata nav par Ziemassvētkiem, tomēr tieši caur šo grāmatu man personiski Ziemassvētku vēsts pieskārās visdziļāk. Jo tas ir ļoti dzīvs, patiess un nesamākslots vēstījums par attiecībām ar Dievu no bērna skata punkta. Tas ir mūsdienās ļoti reti bērnu dzejā sastopams temats. Kā tapa šī grāmata?

Ieva Samauska: Tas bija jau diezgan sen, kad grāmata radās. Es ilgojos kaut ko tādu uzrakstīt. Un tad vienkārši sāka nākt šie dzejoļi viens pēc otra. Katrai grāmatai ir sava dzīve, savs tapšanas stāsts, kā tā atnāk. Kāda atnāk ātrāk, kāda vēlāk, un šī bija no tām, kas ilgi gaidīja īsto klajā nākšanas brīdi. Daži dzejoļi atnāca arī vēlāk, to vidū tituldzejolis "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Varbūt šo laiku vajadzēja, lai sagaidītu tieši šo dzejoli, kas būtībā ietver visa krājuma galveno domu.

Varbūt šis krājums radās tādēļ, ka es pati piederu pie tiem, kas meklē Dievu, meklē attiecības ar Viņu un vēlas tajās būt. Arī ikdienas dzīvē, piedzīvojot dažādus notikumus, piedzīvojot to, ka Dievs ir brīnišķīgs, man gribējās arī citiem pastāstīt par Viņu.