La Ninja un El Ninjo - mazais zēns un mazā meitene. Grūti iztēloties, ka ar šiem vārdiem spāņu valodāapzīmē globāli visaptverošanas klimatiskās izmaiņas uz mūsu planētas, kas cikliski nomaina viena otru. Šīs izmaiņas nosaka okeāna ūdens temperatūru un tādējādi ietekmē atmosfēras procesos visā Klusā okeāna reģionā, skarot arī Atlantijas okeānu. Kas ir šie sarežģītie procesi? Kā tie var radīt plūdus Austrālijā, masonus Indijā un bagātību nozveju Amerikas krastos? Un vai šie procesi ietekmē arī Latviju? Atšķetināt šo visai sarežģīto tīklu mēģinām kopā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.

Ja izmantojam vārdu salikumu “klimata izmaiņas”, tad daudziem cilvēkiem no tā jau varētu būt nogurums. Varbūt tieši tāpēc, ka klimata pārmaiņas jau ir mūsu dzīves realitāte, un lielā mērā mums nāksies aizvien risināt jautājumus par to, kā šīm izmaiņām pielāgoties un kā sevi pasargāt lielās krīzēs. Bet līdzās cilvēka izsauktajām klimata izmaiņām jau daudzu gadsimtu garumā ir vēl citas globālas klimatiskas izmaiņas, kas ietekmē procesus okeānos un arī uz zemes. Raidījumā stāsts par parādībām ar nosaukumiem spāņu valodā El Ninjo un La Ninja - klimatiskām izmaiņām, kas būtiski skar Klusā okeāna reģionu, taču gluži kā tauriņa efekts atsaucas arī uz citām pasaules vietām.

Ūdens pasiltināšanās un paskābināšanās ietekmē zivju dzīvi

Vispirms ieskats, kā konkrēti gan klimatiskie procesi, gan okeānu ūdens pasiltināšanās un paskābināšanās ietekmē zivju dzīvi. Lai arī šķiet, ka zivis gana vienkārši varētu pielāgoties ūdens temperatūrai, tad, kad ir par siltu, tās var nolaisties dziļāk dzelmē, vai papeldēt tālāk, kur ir vēsākas ūdens masas. Taču šie dzīvnieki labi jūtas, ja ūdens nav ne par siltu, ne par aukstu.  Un vispār jebkurā zivju attīstības stadijā tām ir dažādas prasības pret apkārtējo vidi.

Šis process ir sarežģīts, atzīst ihtiologs un zinātniskā institūta „BIOR” pētnieks, Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.