Šis gads Latvijai iezīmīgs ar vairākām spilgtām gadskārtām, no kurām pamanāmākā neapšaubāmi ir latviešu grāmatniecības piecsimtgade. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm īsi stāsti par vairākām nozīmīgām personībām, kam dažādos laikos bijusi paliekama vieta latviešu drukātā vārda vēsturē un kurām šogad atzīmējamas apaļākas vai mazāk apaļas dzīves gadskārtas. 

Kā pirmais šajā sarakstā Nikolajs Mollīns, Antverpenē dzimis iespiedējs, kuram bija lemts kļūt par grāmatu iespiešanas aizsācēju Rīgā un Latvijā. Šogad aprit 400. gadadiena, kopš Latvijas pirmiespiedējs Nikolajs Mollīns noslēdza savā raženā mūža gaitas. Par viņu stāsta poligrāfijas vēstures pētnieks Artis Ērglis.

Bija jāpaiet vēl pāris gadsimtiem, līdz latviešu grāmatai pievienojās vēl viens nozīmīgs drukātais medijs - laikraksts. 28. aprīlī atzīmējama 210. gadadiena, kopš nācis pasaulē pirmais profesionālais latviešu redaktors, izdevuma "Mājas Viesis" radītājs un veidotājs Ansis Leitāns. 

Kā zināms, "Mājas Viesis" sākotnēji kalpoja par platformu arī tolaik dzimstošās jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Tiesa, pēc Rīgas vācu konservatīvo aprindu spiediena Jurim Alunānam, Krišjānim Baronam un citiem nācās laikraksta slejas pamest, tomēr "Mājas Viesa" vieta latviešu preses kopainā palika nozīmīga visu 19. gadsimta otro pusi. Par "Mājas Viesa" un Anša Leitāna nozīmi stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče.

17. aprīlī apritēs 140. gadskārta, kopš nācis pasaulē Jānis Rapa - viens no ievērojamākajiem latviešu grāmatu izdevējiem, izdevniecības 'Valters un Rapa" līdzdibinātājs un ilggadējs vadītājs. Par Jāņa Rapas tapšanas posmu stāsta Rapu dzimtas pārstāve, Annas Brigaderes muzeja "Sprīdīši" vadītāja Rasma Rapa.

Par Jāņa Rapas un izdevniecības "Valters un Rapa" devumu latviešu grāmatniecībā stāsta literatūrvēsturnieks, Latvijas Universitātes emeritētais profesors Viesturs Vecgrāvis.