Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šķetinām ļoti delikātu tēmu, proti, Krievijas ekonomisko situāciju. Galvenie jautājumi ir, vai Krievijas ekonomika kopš kara Ukrainā sākuma ir piedzīvojusi lejupslīdi? Vai arī gluži pretēji tā ir nostiprinājusies?

Raidījuma līdzautore Justīne Elferte no Latvijas Ārpolitikas institūta.

Tuvojas Krievijas iebrukuma Ukrainā trešā gadadiena. Līdz šim Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 15 sankciju pakotnes pret Krieviju un ES diplomāti ir paziņojuši par 16 pakotnes pieņemšanu šā gada bēdīgi zīmīgajā datumā – 24. februārī. Tomēr internetā par sankciju un kara ietekmi uz Krievijas ekonomiku ir atrodama ļoti pretrunīga informācija.

Ticamas informācijas atrašana par Krieviju vienmēr ir bijusi gandrīz vai neiespējamā misija. Viltus informācijas dēļ izvērtēt reālo situāciju pat tiem, kas paši dzīvo Krievijā, ir sarežģīti. Krievijas valsts medijos jau gadu desmitiem rāda un stāsta, ka Krievijā viss bez izmaiņām ir ļoti labi.

Savulaik Latvijas draugs Leonīds Ragozins vienā no savām intervijām min, ka Rietumi dzīvo sava veida informatīvajā burbulī, lai attēlotu Ukrainu pozitīvā gaisotnē. Viņš saka, ka Rietumi radījuši mitoloģisku priekšstatu par Ukrainas spēju uzvarēt Krieviju, neparedzot to, ka Krievijas ekonomika izrādīsies ļoti noturīga. Pasaules bankas publicētie dati liecina, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā palielinājies par 3,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Pagājušajā gadā Krievijas IKP pieauga vēl par 2,9%. Šim gadam prognozē 1,4% pieaugumu. Tātad Krievijas IKP palielinās, tomēr kopējais pieaugums ik gadu samazinās.

Kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā, tās ekonomika tika balstīta uz vairāku faktoru kopumu. Konkrētāk, rekordlieliem ieņēmumuiem no ogļūdeņraža, gāzes un naftas eksporta, diezgan spēcīgu banku sistēmu un centralizēto pārvaldību. Šo faktoru veiksmes pamatā ir arī tas, ka Kremlim nav nepieciešama sabiedrības piekrišana, lai pieņemtu jebkādus ekonomiskos lēmums. Tas ļauj Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam turēt ekonomiku stingrā kotrolē.

Pirmajos kara gados Krievijas ekonomiskie rādītāji, piemēram, tas pats  IKP vai iedzīvotāju ienākumi un bezdarba līmeņa samazinājums pieauga. Starptautiskā Valūtas fonda publicētie dati liecina, ka Krievijā bezdarba līmenis 2022. gadā bija 4%, bet pagājušā gadā tas samazinājās līdz 2,6%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš 1992. gada. Putins izmanto šos rādītājus kā Krievijas ekonomikas veiksmes pierādījumus. Putina galvenais vēstījums - Rietumu sankcijas ir neefektīvas un Amerikas Savienotās Valstis kopā ar Eiropas Savienību nespēj neko Krievijai izdarīt. 

Rietumi apzinās, ka sankcijas tiek apietas, un Krievijai ir pieejamas sankcionētās luksusa preces. Pieņemot jaunās sankciju pakotnes, ES cenšas apzināt iepriekšējo sankciju vājās vietas un uzlabot tās. Luksusa preces Krievijā nonāk caur trešajām valstīm, uz kurām sankcijas neattiecas. Tiek  lēsts, ka krievi neizjūt nekādas izmaiņas, kopš kara sākuma. Jā, dažas preces ir grūtāk iegādāties, tās kļuvušas dārgākas, tomēr vienalga viss ir pieejams.

--

Rietumu mediji lēš, ka Krievijas nacionālai aizsardzībai šogad tika piešķirti 137 miljardi eiro, kas ir aptuveni 32,5% no Krievijas budžeta. Tikmēr citu jomu, kas nav saistītas ar aizsardzību, finansējums vai nu stagnē vai arī tiek samazināts. Uzsākot karu Ukrainā, Krievijas ekonomika tika speciāli pielāgota kara apstākļiem. Kas nozīmē, ka resursu ieguve, apstrāde, ražošana un rūpniecība tika militarizētas. Tas ļāva Krievijas ekonomiku stiprināt, jo tika radītas aptuveni 2 miljoni jaunu darbavietu aizsardzības industrijā.

Tomēr šobrīd Krievijā nav aizpildītas aptuveni 1,6 miljoni darbavietu. Protams, iegūt precīzu un ticamu informāciju par Krievijas karavīru zaudējumiem Ukrainā kopš 2022. gadā ir vēl viena neiespējamā misija, tomēr Ukrainas oficiālie mediji apgalvo, ka Krievija zaudējusi vairāk nekā 814 tūkstošus karavīru. No vienas puses Krievijā rodas daudzas jaunas darbavietas, bet no otras puses, Krievija zaudē nozīmīgu skaitu darbaspēka. Aptuveni 73% uzņēmumu ziņo, ka viņiem trūkst darbaroku. Krievijā ir arī lejupslīdoši demogrāfiskie rādītāji. Iteresanti ir arī tas, ka kopš kara sākuma, Krievija ir pieņēmusi stingrāku pretimigrācijas politiku.

Krievijā daudzi cilvēki, kas palīdzēja imigrantiem, tika nodēvēti par ārzemju aģentiem. Arī Krievijas pareizticīgo baznīcas galva patriarhs Kirils izteicās, ka migrantu dēļ Krievijas pilsētas zaudē savu krievisko seju.

Lai labāk saprastu to, vai Krievija spēs saglabāt savu ražošanas līmeni, ņemot vērā pašreizējo darbaspēka trūkumu, vienlaikus ierobežojot migrāciju, lūdzām komentāru sniegt Aleksejam Jusupovam, Frīdriha Eberta fonda Krievijas programmas direktoram.