DiscoverLSMnīca
LSMnīca
Claim Ownership

LSMnīca

Author: Latvijas Televīzija

Subscribed: 35Played: 186
Share

Description

Portāla LSM.lv raidieraksts LSMnīca – vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām
34 Episodes
Reverse
Kā veidojas skolotāja alga un slodze, nereti neizprot ne tikai sabiedrība, bet arī paši pedagogi. Formula ir sarežģīta, un procesā no valsts kases līdz skolotāja makam ir vairāki iesaistītie. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) arī nesola, ka tuvākajā laikā tā mainīsies, jo daudzas nianses joprojām iesprūdušas diskusiju fāzē. Par to, ka skolotāju algas jāceļ, šaubu nav nevienam iesaistītajam, taču kur ņemt naudu? Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Klases priekšā" pēdējā epizodē saruna ar skolotāju arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu un Latvijas Bankas ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu par to, kā uzlabot pedagogu atalgojuma sistēmu.
"Šogad būs pašvaldību vēlēšanas, tad Saeimas – tad seksuālās veselības jautājumi tiek apklusināti," uzskata organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Seksuālajā un reproduktīvajā veselībā Latvijas skolās atsevišķa mācību priekšmeta nav jau divdesmit gadus. Šīs būtiskās zināšanas pašlaik gulstas uz entuziastisku skolotāju un nevalstisko organizāciju pleciem. Kā īstenojam seksuālo izglītību – par to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Klases priekšā" ceturtā epizode "Skolā seksa nav!".
"Skolotājiem ir jābūt politiski pratīgiem, tomēr ne visi tādi ir," podkāsta "LSMnīca" ciklā "Klases priekšā" uzsver Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva. Jaunajam izglītības saturam "Skola2030" standartā cauri vijas pilsoniskā līdzdalība. Tā ir noteikta kā viena no būtiskākajām prasmēm visos mācību līmeņos. Kādā veidā šādu rezultātu sasniegt? Tā lielā mērā ir skolotāju pašu atbildība. Cik labi ir jāpārzina Satversme un vai skolotāji ir politiski pratīgi – par to raidieraksta "Klases priekšā" 3. epizodē "Vai audzinām labus pilsoņus?" sarunājās Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva un "4. maija Deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka.
Direktors skolā strādā jau 10 gadus un ir pašvaldībā vadošās partijas biedrs – vai tas ir normāli? Latvijā nav noteikts, cik ilgi direktors var palikt amatā. Tāpat skolas vadītājam nav obligāti jābūt arī politiski neitrālam. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šāds direktors nav kompetents, taču pastāv dažādi riski. Otrajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Klases priekšā" ar bijušo izglītības ministri Mārīti Seili un Drabešu Jaunās pamatskolas direktori pārrunājām to, vai direktoram ir jābūt politiski neitrālam un vai ir pietiekami instrumenti, lai direktoru nomainītu.
Vai par skolotāju var kļūt ikviens, kurš to vēlas? Latvijā nereti par skolotājiem kļūst darbam pietiekami nesagatavoti cilvēki. Laikā, kad skolotāju trūkst, bieži pietiek vien ar iestāšanos augstskolā, lai saņemtu darba piedāvājumu skolā. Ir izglītības iestādes, kuras spēj šiem pedagogiem piedāvāt atbalsta sistēmu, taču daudzviet tādas nav. Līdz ar to daļa jauno pedagogu darbu skolā ātri pamet. Kā viņus pietiekami sagatavot? Uz šo jautājumu LSM.lv meklē atbildi raidierakstā "Klases priekšā".
Skriešana ir daudzu mīlēts un arī tikpat daudzu nīsts sporta veids. Tomēr ar skriešanu var sadraudzēties un padarīt to par baudāmu procesu, pārliecināta ir bijusī vieglatlēte un skriešanas trenere Santa Višķere. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" uzsvēra, ka šis sporta veids ir pieejams gandrīz ikvienam.
"Reizēm domāju, ka būtu bijis labāk atstāt to augli nenoplūktu," tā LSM.lv raidierakstu platformas "LSMnīca" sarunā par mākslīgo intelektu norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts, paskaidrojot, ka, viņaprāt, ar šo tehnoloģiju būs saistīti daudzi satricinājumi.
Ja cilvēki apzinātos milzīgo risku, ko sev rada ar lieko svaru un neveselīgu uzturu, tas palielinātu motivāciju mainīt savus uztura paradumus, uzskata klīniskā psiholoģe ar izglītību uztura zinātnē Anita Salnāja, kura raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā cīnīties ar vēlmi apēst savas emocijas un kāpēc cilvēki mēdz nejust sātu.
Hipokrata pirms vairāk nekā 2000 gadiem sacīto, ka visas slimības sākas zarnās, zinātniece un molekulārā bioloģe Ilze Elbere stāsta arī saviem studentiem. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā un kāpēc jārūpējas par savu mikrobiomu, kā arī dalījās zināšanas, vai cilvēkam jālieto labās baktērijas un kur tās meklēt uzturā.
Būt draudzīgiem, bet saglabāt darba attiecības, sasniegt biznesa mērķus un vienlaikus respektēt individuālās vajadzības, gūt lielu peļņu un nopelnīt labu algu – vadītāja un darbinieka attiecības nav vienkāršas, jo tajās satiekas vara, nauda, cieņa un uzticēšanās, biznesa riski un cilvēcīgas vājības. Kā šajās attiecībās atrast abiem izdevīgu un veiksmīgu sadarbības ceļu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Veikalu plauktos var atrast arī veselīgus ātri pagatavojamus ēdienus un organismam noderīgus saldus produktus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane, kura skaidroja, ko organismam nodara intensīvi apstrādātu jeb ultrapārstrādātu pārtikas produktu ēšana ikdienā.
Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Kāda vaina perfekcionismam, apņēmībai un aizrautībai? Kādas funkcijas mūsu iekšpasaulē pilda strādāšana? Un kā pateikt "nē" jauniem projektiem un kolēģu lūgumiem? Raidieraksta "Darbmācība" jaunākā sērija veltīta darbaholismam un izdegšanai.
Mēs dzīvojam ideālos apstākļos, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, un tomēr... Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" ceturtās epizodes viesis ir kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš skaidroja, vai visi cilvēki drīkst sportot, un sprieda, cik viegli "dārzeņu karaļvalstī" Latvijā ir ievērot veselīgākus uztura paradumus.
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju. Vēl citi meklē vēl kādu latviešu ģimeni savā mītnes valstī, ar kuru kopā pavadīt laiku.
Vieni ir sajūsmā, bet citiem tie riebjas – saliedēšanas pasākumi. Kā tos padarīt jēgpilnus, un kā kolektīvā iesaistīt (vai likt mierā) tos darbiniekus, kuriem tas nešķiet svarīgi? Kā kolēģi top par komandu, un kas ir organizācijas kultūra? Klausies "Darbmācības" jaunāko sēriju!
Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski?
Miega trūkums ir stāvoklis, ko var pielīdzināt alkohola reibumam, un tas var likt mums izdarīt sliktas izvēles gan attiecībā uz kustībām, gan  uzturu. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" trešā saruna ir ar vienu no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā – Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti Martu Celmiņu.
Vai tad, ja varētu nestrādāt, mēs tiešām nestrādātu? Kāpēc tik grūti aiziet no sliktiem priekšniekiem vai nepiemērota darba? Un kurš vainīgs, ka mēdzam pārstrādāties? Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.
Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku?
loading