"Šogad būs pašvaldību vēlēšanas, tad Saeimas – tad seksuālās veselības jautājumi tiek apklusināti," uzskata organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Seksuālajā un reproduktīvajā veselībā Latvijas skolās atsevišķa mācību priekšmeta nav jau divdesmit gadus. Šīs būtiskās zināšanas pašlaik gulstas uz entuziastisku skolotāju un nevalstisko organizāciju pleciem. Kā īstenojam seksuālo izglītību – par to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Klases priekšā" ceturtā epizode "Skolā seksa nav!".

Diskusija par skolēnu izglītošanu seksuālajā veselībā, šķiet, iestrēgusi vienā punktā. Pētījumi un jomas eksperti gadiem nepagurstoši stāsta par šāda veida izglītības nepieciešamību arī skolās.

Statistika ir nepielūdzama, un ir daudz signālu, ka izpratne par seksuālo veselību sabiedrībā ir pārāk zema. Piemēram, augstā seksuāli transmisīvo slimību izplatība un neplānoto grūtniecību rādītāji. Arī nepilngadīgo vidū. 2023. gadā Veselības ministrijas veiktā pētījumā secināts, ka 45% iedzīvotāju dzimumakta laikā neizsargājas. Ekspertiem nav šaubu – šie rādītāji liecina, ka Latvijā jaunieši nav pietiekami informēti par šiem jautājumiem. Taču jau kopš 2005. gada Latvijas skolās atsevišķa priekšmeta, kas iekļautu seksuālo un reproduktīvo izglītību, nav.

Var mācīt, bet nav obligāti

Nav tā, ka skolās par šīm tēmām nerunā vispār. Teorētiski skolēniem ir jāapgūst gan cilvēka dzīves cikls, tostarp dažādas fizioloģiskas izmaiņas un reproduktīvā veselība, gan arī attiecību veidošana. Fizioloģiskos procesus apgūst dabaszinātnēs. Tomēr, cik padziļināti skolēni šo tēmu apgūst un vai tiks apskatītas arī ar seksualitāti saistītas tēmas, ir pedagoga ziņā.

"Bioloģijā šī tēma pēc programmas parādās 9. klasē. Jaunietim jau ir 15 vai 16 gadi. Viņi jau ātrāk uzzina par seksualitāti, ir arī pieejams saturs internetā.

Devītajā klasē bērni mēdz teikt, ka šis ir par vēlu. Tam jāsākas jau 4. vai 5. klasē," stāsta Rīgas 64. vidusskolas bioloģijas skolotāja Elza Baumane.

Pēc skolotāja, piemēram, klases audzinātāja iniciatīvas seksuālo un reproduktīvo veselību iespējams apspriest arī ātrāk. Skolām pieejamas dažādu organizāciju veidotas izglītojošas lekcijas. Piemēram, organizācija "Papardes zieds" skolās piedāvā lekcijas gan par romantiskām attiecībām, kur skolēni uzzina, kā veidot veselīgas attiecības, gan par attiecībās iespējamu vardarbību.

"Skolēni ļoti labi saprot, kas ir fiziska vardarbība. Bet, ja runājam par emocionālu vardarbību, manipulācijām ar otra cilvēka emocijām un finansēm, tad viņiem ir pārsteigums, ka arī tā ir vardarbība," stāsta organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.

Tātad iespējas ir. Tomēr tās ir jāgrib un jāmāk izmantot. Nav noslēpums, ka tieši par seksuālās un reproduktīvās izglītības vajadzību viedokļi kā sabiedrībā, tā arī skolotāju vidū atšķiras.

Jāizglīto arī pedagogi

"Papardes zieda" sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un  centru "SKDS" 2016. gadā veikts pētījums liecina, ka tikai 6% vecāku uzskata, ka par seksuālo un reproduktīvo veselību skolā nebūtu jārunā.

Mācīt par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem nesagatavotam pedagogam ir sarežģīti. Reizēm paši skolotāji mulst, runājot vai klausoties par šīm tēmām – to rāda arī organizācijas "Papardes zieds" pieredze. Lai uzlabotu mācībspēku zināšanas, Izglītības un zinātnes ministrija 2024. gadā rosināja noteikt seksuālās izglītošanas kursu kā obligātu visiem. Taču pēc skolotāju arodbiedrības iebildumiem plānus mainīja.

"Tas ir labi. Kāpēc skolotājam, kuram līdz pensijai palikuši pieci gadi, būtu jāmācās par seksualitāti? Viņš nosarkst, kad izdzird vārdu prezervatīvs," uzskata Iveta Ķelle.

Ķelle izceļ arī to, ka kurss apgūstams tiešsaistē. Tādā veidā iespējams izskaidrot tehniskas lietas, bet ne tēmas, kuras saistītas ar aizspriedumiem, pārliecībām un vērtībām, uzskata "Papardes zieda" vadītāja.

Savukārt Rīgas 64. vidusskolas skolotāja Elza Baumane domā, ka šāds kurss būtu vērtīgs.

"Tas piespiestu klausīties tos, kuriem ir kauns un nevēlēšanās par šo runāt. Un, iespējams, tas normalizētu sarunu pašam ar sevi. Varbūt tad arī skolotājam vieglāk būtu par to runāt klases stundās," pauž Baumane.

Pašlaik pie kursa Latvijas Universitātē (LU) vēl strādā. Tas būs 16 stundu garš un brīvprātīgi pieejams tiešsaistē no nākamā mācību gada.

"Kursu veidojām, lai skolotāji var pārliecināties, ka konkrēts saturs atbilst konkrētam posmam. Nākamais būs aprobācijas gads. Katrs pats savā tempā viņu varēs lasīt un mācīties. Lūgsim sniegt arī atgriezenisko saiti, lai varētu to pieskaņot arī cilvēku interesēm. Nebūtu arī taisnīgi teikt, ka pedagogi līdz šim nav saņēmuši nekādas zināšanas un prasmes – dažādi temati ir noklāti arī studiju procesā," skaidro LU Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ieva Stokenberga.

Kurss balstīsies uz starptautisku organizāciju vadlīnijām par to, kādas zināšanas kurā vecumā skolēniem nepieciešamas.

Cenzūra?

Savulaik pedagogu un citu speciālistu apmācībām bija pieejams starptautisks metodikas materiāls "Karogu sistēma". Tas mācīja atpazīt kaitējošu seksuālo uzvedību bērnu vidū. Tomēr 2024. gadā tiesībsargs vērtēja, ka materiāls neatbilst normatīvajiem aktiem un pat veicina kaitējošu seksuālo uzvedību. Pēc šī atzinuma organizācija "Papardes zieds" programmu apturēja. Organizācija vērtējumam gan nepiekrita.

Tiesībsargs tolaik arī norādīja, ka valstij ir jāveido sistēma seksuālās izglītības jomā. Tomēr profesionāļu ieskatā šī situācija rādīja bīstamu tendenci – atbildīgo institūciju vēlmi ar regulējumu un normatīvajiem aktiem kontrolēt profesionāļu darbu.

Taču Iveta Ķelle norāda, ka šobrīd arī LU veidotajam mācību materiālam seksuālajā izglītošanā ārējais recenzents ir tiesībsargs.

"Mani tas satrauc. Latvijas Universitāte ir autonoma iestāde. Tur ir pasniedzēji, kuri visu savu darbu balsta zinātnē un pētniecībā.

Un recenzents ir tiesībsargs. Tā ir cenzūra! Tās ir tendences, kuras visus šos gadus ir bijušas. Tie ir kontroles mehānismi, kāpēc ar seksuālo izglītību mēs esam tur, kur esam," uzsver Ķelle.

Dezinformācija un iestrēgusī politiskā diskusija

Ik pa laikam temats nonāk arī uz politikas veidotāju galdiem – gan par to, vai nepieciešams konkrēts mācību priekšmets, gan dažādiem izglītojošiem materiāliem. Sabiedrības izpratnes veicināšanai nepalīdz arī politiķu izplatītā dezinformācija – tam piekrīt arī eksperti. Piemēram, pirms Stambulas konvencijas ratificēšanas dažādi maldi klīda arī par tās ietekmi uz izglītības saturu.

Tiesa, konvencija runā arī par vardarbības prevenciju, kas ietver arī sabiedrības izglītošanu par dzimumu lomām un dažādiem citiem jautājumiem. Taču tā nenosaka par pienākumu kādā konkrētā veidā mainīt mācību saturu.

Par to, vai vajadzīgs atsevišķs mācību priekšmets seksuālajā un reproduktīvajā veselībā, diskusijas bijušas karstas. "Papardes ziedā" uzskata, ka tas ir būtiski, jo ir tēmas, kuras citos priekšmetos nosegt nevar. Taču pārredzamā nākotnē šādas izmaiņas nav gaidāmas – diskusija ir iestrēgusi. Vai to nepieciešams izkustināt?

"Nē. Kad mums būs vēlēšanas? Absolūti nē. Šogad ir pašvaldību vēlēšanas, tad Saeimas. Tad jau šie jautājumi tiek noklusināti," uzsver Ķelle.

Tikmēr jāiztiek ar to, kas jau tagad iekļauts programmā, skolotāju entuziasmu un dažu organizāciju piedāvātām lekcijām.

Parādās arī dzimuma identitātes jautājumi

Kamēr diskusija iestrēgusi, pasaule turpina griezties. Un arī skolotāju ikdienā ienāk arvien jauni temati. Skolotājai Evijai kāda skolniece lūdza viņu uzrunāt citā vārdā.

"Viņa teica, ka nejūtas tiešā kontaktā ar sev piešķirto dzimumu. Viņa nejūtas nekādā brīdī konstanti kā kāds dzimums. Es ļoti novērtēju, ka viņa to varēja pateikt. Vienlaikus apbrīnoju viņu par drosmi un ārkārtīgi priecājos, ka es varu to piedzīvot. No sākuma viņa lūdza neizmantot viņas pilnu vārdu, bet tikai pirmo zilbi. Stundās, izsaucot uz uzdevumiem, es tā rīkojos. Un bija jauki redzēt, kā pārējie klasesbiedri to vispār neapšauba," stāsta pedagoģe.

Arī skolotāja Elza Baumane stāsta, ka šādas situācijas ir.

"Ir dažādi veidi, kā citi to pieņem. Tāpat kā sabiedrībā. Es nevēlos ierobežot otru pusi un likt bērnam justies slikti. Ja man palūgs, es uzrunāšu citā vārdā. Taču savu personīgo viedokli es bērniem par šo nestāstu, lai neietekmētu vi