Kā jau klausoties visas raidieraksta "Parunāsim" epizodes, tās vadītāju Danutu Justi (un arī viņas viesus) neredzi, vien dzirdi. Bet gan viņa, gan arī daudzi citi kolēģi – gan no Ziņu dienesta, gan no citiem raidījumiem, ēterā ir redzami diendienā! Šoreiz saruna par to, kā viņi visi kadrā izskatās un kurš par to tur rūpi! Uz sarunu Danutai pievienojas Latvijas Televīzijas Stila nodaļas vadītāja Dace Grīnberga.

Pilnu sarunu klausieties raidierakstā!

Danuta Juste: Sveika! Man jāsaka tā, ja tu raksti, tad, visticamāk, būs ziņa, ka ar izskatu kadrā viss bija labi. Ja kaut kas jālabo, tad noteikti būs zvans! Bet ir arī tādi zvani, kad tu, piemēram, aicini kopā doties meklēt apģērbu kadram… Pastāsti, lūdzu, cik cilvēku pēdējās dienās šādus zvanus vai ziņas saņēmuši? Un kāds bijis šo zvanu mērķis?

Dace Grīnberga: Sveika! Jā, ir saņēmuši zvanus, bet es esmu no tiem vadītājiem, kas raksta un saka arī labo. Ja es rakstu vai sūtu kaut kādas bildes, kas citreiz, protams, ir vakarā, jo tad vairāk ir šie ziņu raidījumi, es cenšos neuzbraukt, bet objektīvi pateikt un pavēstīt, ko mēs varam darīt. Pats pēdējais nebija tieši ar mūsu cilvēkiem saistīts, bet es sūtīju Ziņu dienesta vadītājai Ivetai Elksnei bildes, jo mēs bieži apmaināmies ar to, kas labi, kas slikti. Es mājās fonā arī skatos CNN, BBC. Un tagad bija Amerikas prezidenta vēlēšanas. BBC bija košas vadītājas. Es bildēju un sūtīju Ivetai, jo mēs parasti kā latvieši gribam pieklusinātāk, ziņas tā pareizāk pasniegt. Un tur bija viss krāšņi, ar puķēm.

Un ar kādu mērķi? Kā tev pašai šķiet, mums vajadzētu arī kaut ko aizgūt no viņiem?

Puse uz pusi. Viņi ir brīvāki. Man CNN labāk patīk, tur bija klasiskāki. Un man tomēr patīk, ka ir tā krāsa, bet varbūt mēs vēlāk ar tevi runājot, nonāksim pie jautājuma par mūsu iespējām.

Pilnīgi noteikti! Un droši vien ir arī jautājums par raidījuma formātu. Vai tas ir bijis rīta vai vakara formāts… bet arī par to nedaudz vēlāk! Vispirms es gribēju noskaidrot, cik cilvēku vispār tev ir jāuzrauga, par kadra cilvēkiem runājot. Cik cilvēkiem tu vispār seko līdzi, kā viņi kadrā Latvijas Televīzijā izskatās?

Tur ir jāsāk drusciņ savādāk... Man ir apmēram 10 grimētājas, stilisti, meitenes arī to apvieno. Un ko es gribu uzsvērt, ka ļoti daudzi cilvēki jauc – ir divas dažādas profesijas! Ir stilists, kas ir Latvijas Televīzijas darbinieks, kas iet uz veikaliem un piemeklē no veikala produkciju. Un otra lieta ir modes mākslinieki, kas izveido tērpu, šuj.

Mums nav modes mākslinieku?

Nē, mums nav modes mākslinieku! Lielajiem projektiem kādreiz mēs viņus piesaistām. Mums ir bijusi Elita [Patmalniece], Dāvids arī bijis. Tādiem lieliem atsevišķiem projektiem tas ir pilnīgi normāli, ka mēs piesaistām papildspēkus.

Tātad tev ir desmit cilvēku komanda!

Nu desmit, divpadsmit! Man ir rekvizitore, bez kuras mēs nevaram iztikt, – mūsu Guntiņa [Gunta Leimane], slavena! Un tad ir meitenes! Es plānoju un sadalu darbus. Man ir ļoti jāizvērtē un jāsaprot, kurš ko var, kurš ko dara labāk. Tāpat kā ārsti – viens ir ķirurgs, viens ir zobārsts. Tāpat arī mums – viens labāk māk atlasīt drēbes, viens māk uztaisīt labāk grimu, viens frizūras.

Kā viņām ir sadalīti šie darbi? Vai viena atbild par grimu, viena par pamatiem? Vai ir sadalīts pa raidījumiem?

Es vairāk dalu pa raidījumiem, jo pārsvarā visas meitenes ir gan grimētājas, gan arī stilistes. Bet ir arī, piemēram, Sinda Krieviņa un Amanda [Grīnberga], kura atbild par jūsu izskatu. Ir ļoti labi! To es viņai arī rakstu, bet ir arī tā, ka… nu es izdarīt neko nevaru, es redzu kadrā to, kas ir. Un tad vieglākais man ir izslēgt telefonu un pēc tam runāt. Man ir jāmāca un jāpalīdz saprast, jo viņas ir jaunas. Tad, piemēram, mums ir Kristīne Linde, kas ir izcila grimētāja un matu meistare. Viņa labāk jūt tikai tādus klasisku vīriešu tēlus, tādēļ par drēbēm viņa mums atbild tikai par sporta džekiem. Sinda, kas ir mūsu tāds stila guru, atbild par lieliem projektiem, piemēram, "Gudrs, vēl gudrāks." Būs "Dod pieci!" koncerti radio studijā, tad viņa ģērbs māksliniekus. Tātad katram man ir jājūt, kur vajadzētu to viņa spēku piesaistīt. Un vēl es tagad jūtu, ka tas apjoms pieaug, un es meklēju vienu labu, tikai stilistu, kas ir tikai uz modi un ar pieredzi, jo jaunās meitenes mums ir daudzas. Es zinu, ka jauniešiem ir ļoti grūti atrast prakses vietas. Laiku pa laikam es ņemu un palīdzu, un ir arī bijuši gadījumi, kad es arī atstāju darbā, piemēram, Līgu vai Barbaru [Strīķeri].

Par darbiniekiem runājot, kas ir tās īpašības, kuras tu viņos visvairāk novērtē? Jo es tikko sapratu, ka ir ļoti daudz dažādu prasību, bet viens uzreiz ir diezgan skaidrs, ka šeit nav vietas tādai ilgai, lēnai pucēšanai. Ļoti bieži tas ir cak-cak-cak-cak! 15 minūtēs mati, seja, viss pārējais!

Pirmais tomēr ir – vai mēs saprotamies, vai mums fluīdi saskan. Jo ir bijis arī, ka nesaskan. Ja es redzu, ka atnāk ar nolupušiem nagiem, nu nebūs! Tātad pirmais ir uzticība tāpēc, ka mums ir jāiet pie prezidentiem, ir bijuši lielie NATO samiti, ir bijusi Vācijas kanclere… Tātad ļoti augstas politiskas personas mēs arī savā darbā sastopam. Tātad tā ir uzticība, paļāvība, noteiktība, ka viņi būs tikos un tikos, noteiktajā laikā. Es ļoti mīlu tīrību un kārtību. Arī, protams, ka darba prasmes, bet tās var iegūt, piemācīties klāt.

Pie tām darba prasmēm droši vien piederas arī temps?

Jā, temps! Citreiz, kad ir lielie projekti, tās rindas pie grimētavu durvīm... Tam pašam gudriniekam ["Gudrs, vēl gudrāks"] – liekas, kas tad tur ko bērnus nenopūderēt! Bet kad nāk pusaudži tieši ar šīm pusaudžu sejas problēmām un viņi visi grib labi izskatīties...

Un arī redzēt, kā tas izskatīsies kadrā, pirms cilvēks ir aizgājis kadrā, vai ne?

Nu, protams! Un vēl ļoti svarīgi, īpaši ar ikdienas kadra, mūsu patstāvīgajiem cilvēkiem lai sapasētu ar grimētāju. Tā ir ļoti, ļoti būtiska lieta! Viens grib, lai grimētavā būtu jautrība, pasmieties un runāt. Piemēram, Jānis Geste – pirms tam varam parunāt, bet grimētavā viņš grib klusumu, aiztaisīt acis un koncentrēties darbam.

No vienas puses, man patīk, ka darbā ir forša atmosfēra, smiekli, bet ir jājūt! Citreiz jau ir tā, ka es atrauju durvis un saku: "Tā, kas te par tirgu!?" Visos laikos teātros, televīzijās, operā, kinostudijas filmēšanās – grimētava ir tāda vieta ar savu auru.

Īstā virtuve!

Virtuve! Bet man ir viena mācība, ko es jebkuram, kas atnāk, mācu. Jā, tev atnāks citreiz izkratīs sirdi, ir dzirdētas lietas, pat tādas, ko es negribu dzirdēt, jo tev ir jāmāk tā kā palīdzēt vai uzklausīt. Uzklausiet, parunājiet! Un tad, izejot ārā, vienkārši aizslēdziet šo tēmu.

Noskaidrojām, ka tev ir komanda, kura tur rūpi par kadru cilvēkiem, bet, kā jau tu teici, tu ieslēdz televizoru, un nu tu esi tā galvenā, kura tad tomēr arī pārrauga to visu. Par cik cilvēkiem tad tev ir jāsaprot un jātur rūpe? Par pilnīgi visiem raidījumiem, visu, ko mēs rādām televīzijā?

Nē, nu ir arī pirktie, līgumu raidījumi, kas nav mūsu pārziņā. Bet tā visi cilvēki, kas nokļūst kadrā Latvijas Televīzijas filmēšanas ietvaros – jā!

Tad pie tā televizora tev bezmaz vai visa diena jāpavada!

Es nesēžu visu dienu, bet, protams, es ļoti cenšos, lai ir atgriezeniskā saite ar režisoru, ar producentu, kādu viņi grib to tēlu. Tagad es pat lieku to visu uzrakstīt un iedot stilistam. Raidījumiem, kur ir vairākas mākslinieces, piemēram, Kultūras redakcijai, sākot jauno sezonu, es teicu, lai sanākam kopā, izrunājam. Ir arī mums bijušas karstas diskusijas! Mūsu nodaļas darbs ir ļoti nepateicīgs tādā ziņā, ka nav mērauklas. Jebkurš var pateikt savu viedokli un krasi atšķirīgu! Man vakarā citreiz nāk īsziņas, viens saka: "Bija burvīgi!", cits: "Kas viņai par svārkiem?", viens saka: "Man ļoti patika!",cits: "Kas viņai ar matiem?" Vienam ir par daudz uzkasīts, cits: "Kāpēc viņa bez frizūras?" Nu nav šīs mērauklas! Es esmu jau iemācījusies to norīt, un es arī ļoti sadarbojos ar redakciju vadītājiem, lai būtu forši visiem, bet es nevaru atbildēt arī par to, ka, piemēram, Annai no Rīgas nepatiks, bet Maijai no Madonas liksies, ka ir ļoti labi.

Es to ļoti labi varu iztēloties! Man pavisam nesen pašai bija gadījums, kad man bija mugurā drēbes, kas man pašai patika, ļoti modernas. Tajā dienā es no šikām dāmām saņēmu jautājumus, kur var tikt pie šāda apģērba, tik kolosāli izskatoties! Atbraucu mājās un dzīvesbiedrs kritizēja, pirmo reizi izteica viedokli par apģērbu, un tas nebija tas labākais! Man likās, redz, cik interesanti – vienas dienas laikā par vienu a