Iepriekšējā raidieraksta "Parunāsim" epizodē (sarunā ar LTV Stila nodaļas vadītāju) tika uzsvērts, ka tu, klausītāj, sarunu vadītāju un viesus neredzi, vien dzirdi.  Šoreiz vēlamies izcelt redzamo – uz sarunu esam aicinājuši divus Latvijas Televīzijas (LTV) operatorus Edgaru Biti un Jāni Golbergu. Viņi ir kopumā 50 LTV operatoru vidū, bez kuru darba Latvijas Televīzija nevarētu pildīt savu galveno funkciju – būt vizuālam medijam, jo nebūtu attēla.

Pilnu sarunu klausieties raidierakstā!

Danuta Juste: Operatora darbs un darba dinamika Latvijas Televīzijas raidījumos atšķiras visai stipri. Edgar, sākumā īsi raksturojiet, cik atšķirīgs ir operatoru darbs, ņemot vērā, kādā projektā viņš strādā?

Edgars Bite: Jā, projekti var būt atšķirīgi, bet, es pat īsti nemāku to izstāstīt, vienkārši filmē tā, kā filmē. Jautājums ir, kā tas patīk.

Jānis Goldbergs: Tas ir tavs rokraksts! Man liekas, ka tas ir katram operatoram.

Edgars Bite: Tikai jautājums, vai tev patīk, vai ir interesanta tēma. Ja nav interesanti, tad ir tā, kā ir.

Par to rokrakstu runājot, piemēram, ja tev ir jāfilmē kāds kultūras raidījums vai Ziņu dienestam ziņu sižets, mēs to rokrakstu varēsim saredzēt?

Edgars Bite: Nē, nu ziņās ir standarti. Es tajās bieži vien nedauzos tik ļoti kā kultūrā.

Jānis Goldbergs: Jā, raidījumos var vairāk padauzīties, paplosīties. Ziņās ir standarts. It īpaši mūsu platuma grādos ziņas vēl joprojām ir mazliet sterilas.

Ko nozīmē sterilas?

Jānis Goldbergs: Klasiskākas. Vairāk kadru no statīva.

Edgars Bite: Tur žurnālisti ne līdz galam visu izdomā.

Žurnālista vaina?

Edgars Bite: Nē, ziņās neviens žurnālists tev nepiezvana un nepasaka, ka rīt filmēsim to un to, varbūt var kaut ko padomāt.

Jāni, tu esi Ziņu dienesta operators. Kā tu raksturotu Ziņu dienesta operatoru darba ikdienu?

Jānis Goldbergs: Skrējiens! Un diezgan izteikta dinamika. Var būt dienas, kad tu aizbrauc un nofilmē vien divas intervijas, un ar to visa diena ir beigusies. Un ir dienas – kā tu no rīta iekāpi mašīnā, tev tikai nomainās žurnālisti un tu brauc no sižeta uz sižetu, un katrs bieži vien ir savādāks. Reizēm man ir tā, ka, neskatoties uz nogurumu, man gribas arī kaut kādu savu sāli atrast, to knifiņu. Lai man vizuāli būtu interesantāk.

Var būt tā, ka tu, tikai iekāpjot mašīnā, uzzini, ko brauc filmēt?

Jānis Goldbergs: Tā arī mēdz būt. Tas ir atkarīgs, protams, no iekšējās komunikācijas. Ja ir laiks, tad žurnālists mēdz apstāstīt apmēram, uz ko mēs braucam. Bet ir arī reizes, kad tev tā situācija ir kā sniegs no skaidrām debesīm.

Edgars Bite: Jā, man vienreiz bija kā sniegs! Bija jābrauc filmēt tos, kuri savāc beigtos dzīvniekus. Viņi bija samesti plastmasa kastēs. Mūs nelaida klāt, tad bija jābrien apkārt filmēt. Tas bija briesmīgi! Ja tu neesi kaut kam tādam gatavam… Nu, jā, man nepatika.

Edgar, ar kādiem projektiem šobrīd vairāk sanāk strādāt?

Edgars Bite: "Kultūrdeva." Reizēm Kultūras ziņas. Mani kaut kā ņem uz turieni. Un man arī patīk.

Starp citu, tu būsi arī Vecgada šova vadošais operators, bet par to mēs nedaudz vēlāk parunāsim. Par darba stāžu… Kāds ir jūsu stāsts par nokļūšanu šeit, Latvijas Televīzijā?

Edgars Bite: Ļoti vienkārši – mamma strādāja televīzijā. Es pabeidzu skolu un īsti neko negribēju darīt, ne mācīties, neko. Un mamma toreiz palūdza galvenajam operatoram, vai negribētu mani ņemt pie sevis. Es atnācu…

Un iepatikās?

Edgars Bite: Man jau patika pirms tam, es biju arī kinostudijā pastrādājis par operatoru asistentu.

Es pateikšu klausītājiem priekšā, tev vairāk nekā 33 gadi šeit, Latvijas Televīzijā, aizvadīti.

Edgars Bite: Šausmas!

Šausmas, cik kolosāli?

Edgars Bite: Jā, jauki pavadīts laiks.

Jāni, kāds ir tavs stāsts?

Jānis Goldbergs: Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadošais operators Ivans Milovs vienā septembra pēcpusdienā man uzrakstīja "Twitter" (tagad "X"): "Klausies, tu negribi nākt pie mums?" Tieši tik vienkārši. Labi, pirms tam jau, cik sapratu, mans darbs bija pamanīts, jo es laiku pa laikam, vēl dzīvojot Liepājā, TV Kurzemei filmēju. Mēs ar Milovu caur sociālajiem medijiem jau bijām komunicējuši par visādām lietām, piemēram, droniem.

Edgars Bite: Lauzies?

Jānis Goldbergs: Vispār jā, jo paralēli tajā laikā strādāju kā freelance. Padomāju, atbraucu ekskursijā un kopš pagājušā gada jūnija es esmu šeit.

Tā pilnasinīgi! Man ir sajūta, ka tu šeit ilgi un sen strādā.

Jānis Goldbergs: Man pašam ir tāda sajūta. Šis vairāk nekā gads ir tiešām paskrējis. 

Edgar, kā pa šiem televīzijā aizvadītajiem gadiem ir mainījies operatoru darbs? Es runāju par dažādām lietām – prasībām pret operatoriem, tehniku, iespējams, mērķiem. 

Edgars Bite: Kad pirms 30 gadiem sāku, bija citādāka darba uztvere. Šķiet, ka tikai pēdējo 10 gadu laikā sākts domāt par kadru kultūru. Piemēram, ja tagad paskatos kaut kādus vecos materiālus, dažkārt nodomāju: "Kas tas par antiņu šo ir filmējis?" Un tad es izlasu titros savu vārdu. "Ārprāts! Kaut ko tādu nofilmēt…" Tādā ziņā izaugsme ir. Un arī tehnikas ziņā viss ir audzis. Bilde ir palikusi dzīvāka, gaismas un tas viss. Bet nejūtu, ka prasības kadram būtu augušas. Es daru tā, kā es daru.

Jānis Goldbergs: Man patīk kaut vai tas, ka tehnika ir palikusi fiziski vieglāka. Līdz ar to bilde arī dzīvāka, ne tik sterila kā kādreiz. Šķiet, ka visa pasaule šobrīd iet uz to, lai bilde būtu dzīvāka un kustīgāka, nekā pierasts līdz šim.

Edgar, tu visu laiku saki, ka vienkārši dari un tas ir tavs rokraksts. Tādēļ gribu jautāt, vai operatoram ir kas tāds, kas kadrā noteikti ir jāpamana un jāparāda skatītājiem?

Jānis Goldbergs: Nu, ja brauc uz ugunsgrēku, nevajag tajā mirklī filmēt kaķīšus…

Edgars Bite: …degošus. Bet, jā, montāžas režisors gandrīz vienmēr pasaka, ka kaut kas ir par maz piefilmēts. Un pats esmu domājis, kādēļ kādā konkrētā mirklī esmu filmējis tieši tā un ne savādāk. Tā ir kaut kāda ļaušanās sajūtām, kā tu tajā brīdī to visu redzi. Bet, iespējams, aizbrauktu uz to vietu nākamajā dienā un to visu redzētu jau citādāk.

Nākas objektos atgriezties vairākkārt filmēt, ja tāda iespēja ir?

Edgars Bite: Jā. Kad sarunā intervijas šeit [LTV ēkā], tad staigā un meklē, kurš stūris šeit vēl nav nofilmēts. Bet tā notikumu vietas ir vairāk "Panorāmai." Man, piemēram, ja aizbraucu uz teātri, tur ierāda vietu, kur izrādes laikā drīkstu būt, pēc tam jau arī tās ātrās intervijas sanāk ķert un grābt. Man tomēr vislabāk patīk, ka, atnākot uz filmēšanas vietu, varu paskatīties no viena leņķa, no otra, pastaigāt, padomāt, bet tā ir ļoti, ļoti reti, jo nekad nav laika – visu vajag ātri.

Un tomēr, šķiet, ka kultūras raidījumiem ir vairāk laika nekā "Panorāmai."

Edgars Bite: Ir, ir. Un tāpēc es ilgi domāju. Kad ar "Panorāmu" strādāju, viņi saka, ka ir paņēmuši pašu lēnāko operatoru, diez vai kaut kas sanāks.

Jāni, tavs viedoklis par to, kas operatoriem ir jāpamana?

Jānis Goldbergs: Ir jābūt tai "trešajai" acij, mazums kaut kas ievērības cienīgs notiek. Iespējams, mans gan pluss, gan m