Parunāsim ar Elizabeti Cauni un Jāni Lāci. LTV raidieraksta 27. epizode.
Description
Tieši tādēļ Latvijas Televīzija radījusi viņiem speciāli paredzētu platformu un saturu tajā. Vai un kā jaunieši to vērtē? Kas veido viņu uzticību atbildīgiem un neatkarīgiem avotiem, un kāpēc šajā gadā regulāra ziņu apskata formāta izstrāde ir LTV jauniešu satura prioritāte?
Šie ir galvenie jautājumi, uz kuriem šajā podkāsta epizodē atbildes meklē Latvijas Televīzijas (LTV) žurnāliste Danuta Juste. Sarunas viesi ir Elizabete Caune, platformas "16+" sociālo tīklu redaktore un producente, un Jānis Lācis, platformas "+AUDZIS" sociālo tīklu redaktors un producents.
Īsumā par sarunu:
- Kad un kā Elizabete un Jānis tika ierauti speciāli pusaudžiem un jauniešiem paredzēta satura veidošanā?
- Kāda ir LTV loma jauno skatītāju pieradināšanā pie kvalitatīva un uzticama medija?
- Ar ko "+AUDZIS" atšķiras no "16+"?
- Kādu saturu un formātu pusaudži un jaunieši izvēlas patērēt? Kādēļ?
- Kur (un kādēļ tieši tur) šis saturs ir atrodams?
- Kāds ir jaunizveidotās LTV Mediju akadēmijas mērķis?
- Kas būs šī gada raidījumi, kurus jaunatne noteikti negribētu palaist garām?
Pilnu sarunu klausieties raidierakstā!
Danuta Juste: Platforma "+AUDZIS" tūdaļ svinēs divu gadu jubileju, bet "16+" ir jau senāka vēsture. Kad un kā jūs nokļuvāt Latvijas Televīzijā?
Elizabete Caune: Es jau no bērnības zināju, ka, pienākot īstajam laikam, šeit strādāšu. Kad studēju, Latvijas Televīzija nekad nepublicēja sociālo tīklu redaktoru vakances, tāpēc es rakstīju pati. Divu gadu laikā trīs reizes nosūtīju uz Latvijas Televīziju savu CV.
Ne saukta, ne aicināta?
Elizabete Caune: Jā! Ja ieguvu jaunu darba pieredzi, es to pievienoju savam esošajam CV un Latvijas Televīzijai nosūtīju atjaunoto versiju. Trešā studiju kursa beigās es beidzot saņēmu zvanu un uzaicinājumu piedalīties konkursā. To izturēju veiksmīgi. Sāku savas gaitas Latvijas Televīzijā kā praktikante, bet ātri vien sevi pierādīju un tiku pieņemta darbā.
Pirms cik ilga laika tas notika?
Elizabete Caune: Tagad šeit esmu jau pusotru gadu. It kā maz, bet ir jau daudz izdarīts, tāpēc liekas, ka esmu šeit bijusi ilgāk.
Jānis Lācis: Strādāju Latvijas Televīzijā jau gadu un divus mēnešus. Studiju laikā strādāju privātajā sektorā, kur veidoju un producēju digitālo saturu. Visai bieži pēc darba devos pastaigās, un nereti sanāca iet garām arī Zaķusalai. Radās domas par to, ka es kaut kad tajā mājā varētu strādāt. Ir grūti saprast, ko dara jauniešu sociālo tīklu redaktors. Sākumā likās, ka būs tikai jāpublicē saturs sociālajos tīklos, un šāda doma mani īsti neaizrāva. Tomēr, uzzinot, ka redaktors piedalās arī ideju ģenerēšanā, satura veidošanā un producēšanā, piekritu pieņemt šo amatu.
Vai tu uzreiz tiki ierauts pusaudžiem un jauniešiem paredzētā satura veidošanā?
Jānis Lācis: Jā, es pievienojos komandai pirms pagājušā gada "Supernovas". Uzreiz bija jāveido saturs, ātri viss bija jāiemācās.
Elizabete Caune: Arī es uzreiz strādāju tieši pie jauniešiem paredzēta satura veidošanas. Jau rakstot pieteikumus Latvijas Televīzijai, es norādīju, ka vēlos strādāt tieši ar platformu "16+". Es zināju, ka vēlos radīt digitālo saturu, jo apzinājos, ka lineārajā televīzijā tādos apmēros nesasniegšu jauniešu auditoriju.
Kā "+AUDZIS" atšķiras no "16+"?
Jānis Lācis: "+AUDZIS" ir paredzēts jaunākai auditorijai vecumā no 9 līdz 14 gadiem, bet "16+" ir vairāk paredzēts jauniešiem vecumā no 14 līdz 24 gadiem. Mēs arī strādājam atsevišķi, jo gribam, lai abas platformas ir dažādas. Jaunieši tomēr ir ar atšķirīgām interesēm, tāpēc arī platformas piedāvā atšķirīgu saturu.
Vai varat pastāstīt par raidījumiem, ar kuriem pašlaik strādājat?
Elizabete Caune: Pašlaik strādāju pie jauna projekta "Blefs", kurā Latvijā atpazīstamas personības caur dažādiem uzdevumiem vērtē jauniešus, cenšoties saprast, kurš no viņiem melo un kurš – saka taisnību. Vērtējums tiek izteikts, vadoties pēc dažādiem stereotipiem. Platforma "16+" ir ļoti iekļaujoša – mūsu radītajā saturā nepiedalās tikai slavenības vai influenceri, bet arī paši jaunieši. Mēs gribam iepazīties ar mūsu skatītājiem, un viņiem ir visas iespējas filmēties mūsu saturā. Strādāju arī ar "TikTok" projektiem, tomēr platforma "16+" vairāk koncentrējas uz garo saturu, kas redzams vietnē "YouTube".
Jānis Lācis: Savukārt "+AUDZIS" koncentrējas uz īso saturu, kas vairāk redzams "TikTok" lietotnē, jo redzam, ka mūsu mērķauditorijai tāda veida formāts ir aktuālāks. Tomēr strādājam arī ar gariem projektiem. Piemēram, top ļoti interesants un vērtīgs animētais saturs, ko radījusi un zīmējusi jauniete. Tas runās par dažādām jauniešiem aktuālām un saprotamām sociālām situācijām komiskā veidā, piemēram, par to, kā dažreiz iztērējam naudu dažādos niekos, aizmirstot par to, ka nepietiks līdzekļu sabiedriskā transporta biļetei. Arī man tā reiz ir gadījies. Vēl viens aktuālais projekts ir "Abreviatūras", kur mācām jauniešiem, ko nozīmē, piemēram, LV, MK, ES vai VID. Strādājam arī pie raidījuma "Vai tu zini?", kur mēs mēģinām mācīt jauniešus domāt kritiski par apkārt pieejamo informāciju, kā arī izglītojam par dažādām tēmām, mudinot pašiem turpināt meklēt informāciju par sev interesējošo. Vienlaikus attīstām īsā formāta idejas un domājam par jauniem projektiem.
Kā noskaidrojām, abās platformās radītais saturs ir atšķirīgs. Tomēr viens kopīgs jautājums jums abiem – kāpēc šajā gadā regulāra ziņu apskata formāta izstrāde ir Latvijas Televīzijas prioritāte?
Jānis Lācis: Ir skaidrs, ka jaunieši interesējas par ziņām, tāpēc mums ir svarīgi saprast, kā tās nodot viņiem saprotamā un pieejamā veidā. Ir jāsaprot, vai ziņas labāk pasniegt īsā vai garā formātā, kā arī pats pasniegšanas veids, un to mēs pašlaik cenšamies izpētīt.
Elizabete Caune: Kaut arī pasniegšanas veids ir svarīgs, vēl svarīgāka ir uzticamu ziņu pieejamība. Mums apkārt ir pieejami milzu apjomi ar informāciju – arī šķietami gudriem jauniešiem ir viegli tajā apmaldīties un noticēt stāstiem, kas nav balstīti faktos. Tāpēc mūsu uzdevums ir informēt jauniešus, sniegt uzticamas ziņas, kā arī caur radītajiem projektiem palīdzēt attīstīt kritisko domāšanu. Paši jaunieši no Mediju akadēmijas ir teikuši, ka negrib, lai nopietni fakti tiek pasniegti caur aktiermākslu un ākstīšanos. Jaunieša uzmanību ir grūti noķert un noturēt, tomēr informācija jāprot sniegt tā, lai nerastos sajūta, ka ar viņiem runā kā ar maziem bērniem.
Jānis Lācis: Ir arī interesanti, kā gadu gaitā ir mainījušies satura patērēšanas paradumi – agrāk skatītājs ieslēdza televizoru, lai redzētu konkrētu raidījumu, ko raidīja iepriekš noteiktā laikā. Bet tagad televīzijā radītajam saturam jādodas pie jaunieša. Ir jāprot sasniegt un uzrunāt savus skatītājus.
Vai jūs sevi saredzat kā tiltu, kas pieradina jauniešus un pusaudžus patērēt neatkarīgu un uzticamu mediju?
Elizabete Caune: Jā, es domāju, ka mēs esam tas tilts. Jaunieši, patērējot mūsu radīto saturu, varbūt pat nezina, ka "16+" un "+AUDZIS" ir Latvijas Televīzijas radītas platformas. Tomēr pieaugot, šī apziņa atnāk, un ir iestrādājies arī pieradums patērēt uzticamas ziņas. Līdz ar to pat tad, kad mūsu platformas vairs nešķitīs aktuālas, domājams, ka jaunieši patērēs arī citu Latvijas Televīzijas radīto saturu, jo būs skaidrs, ka tas ir uzticams informācijas iegūšanas avots.'
Tika pieminēta nesen izveidotā Latvijas Televīzijas Mediju akadēmija. Vai varat pastāstīt, kādi ir šī projekta darbības pamatprincipi un kā akadēmijas dalībniekiem sokas darbos?
Jānis Lācis: Mēs paši uz šo projektu smaidīgi skatāmies no malas, jo ar to vairāk darbojas mūsu kolēģi Sintija Leimane un Artis Eglītis. Projekta galvenā doma saskan ar mūsu platformu galveno mērķi – tas ir jauniešu radīts saturs jauniešiem. Mēs no Mediju akadēmijas jauniešiem varam iemācīties vai drīzāk atcerēties, kād